Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju

Mikro uzņēmums

• max nodarbināto skaits – 9
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 2 miljonus eiro

Mazais uzņēmums

• max nodarbināto skaits – 49
• gada apgrozījums un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 10 miljonus eiro

Vidējais uzņēmums

• max nodarbināto skaits – 249
• gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro un/vai gada bilances vērtība nepārsniedz 43 miljonus eiro

 

Individuālais darbs

Individuālais darbs ir saimnieciska darbība, kas tiek veikta patstāvīgi, neizmantojot algotu darba spēku, piemēram friziera pakalpojumi, mājamatniecības izstrādājumu izgatavošana pārdošana, pulksteņu labošana. Lai veiktu individuālo darbu, persona savas dzīvesvietas VID teritoriālās iestādes nodaļa saņem patentu vai reģistrācijas apliecību. Patents ir dokuments, kas ļauj nodarboties ar noteikta veida individuālo darbu.To izsniedz uz gadu, taču pēc personas pieprasījuma to var izsniegt uz īsāku laika periodu. Pēc patenta derīguma termiņa beigām, ja persona vēlas, VID teritoriālā nodaļa izsniedz jaunu patentu. Individuālā darba veicējam jāreģistrējas pirms darba sākšanas.

Reģistrācijas kārtība

Lai saņemtu atļauju nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu, personai jāraksta iesniegums dzīvesvietas pašvaldībai. Ja individuālais darbs tiks veikts citas pašvaldības teritorijā, jāsaņem arī šīs pašvaldības atļauja. Iesniegumam pievieno nepieciešamos dokumentus vai to kopijas, piemēram, dokumentu, kas apliecina individuālā darba veikšanai nepieciešamo kompetenci, telpu nomas līgumu Valsts vides veselības centra izziņu u. tml.
    Pašvaldība lēmumu par atļauju veikt individuālo darbu:
    • nosūta personas dzīvesvietas VID teritoriālās iestādes nodaļai vai arī
    • izdara atzīmi uz personas iesnieguma par to, ka neiebilst personas darbībai.
Pēc pašvaldības atļaujas saņemšanas persona reģistrējas VID teritoriālās iestādes nodaļā un samaksā valsts nodevu un patentmaksu(atkarīgs no patenta), ja darbības veidam nepieciešams patents.
   VID teritoriālās iestādes nodaļā persona:
    • aizpilda pieteikuma veidlapu;
    • uzrāda pasi;
    • uzrāda pašvaldības atļauju, ja pašvaldība pati to nav nosūtījusi VID;
    • iesniedz divas fotogrāfijas;
    • uzrāda valsts nodevas un patenta maksas samaksu apliecinošu dokumentu
Nedēļas laikā pēc pieteikuma veidlapas iesniegšanas personai izsniedz patentu, vai reģistrācijas apliecību. Ja patents vai reģistrācijas apliecība pazūd vai kļuvuši lietošanai nederīgi, personai jāgriežas VID teritoriālās iestādes nodaļā, lai saņemtu jaunu patentu vai reģistrācijas apliecību. Ja persona maina dzīves vietu, patents vai reģistrācijas apliecība jānodod tai VID teritoriālās iestādes nodaļai, kurā tas saņemts. Jaunajā dzīves vietā jāreģistrējas vēlreiz.

Saimnieciskā darbība

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, piemēram, ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, darbība personas piemājas saimniecībā, kā profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja ar tiem, kam tiek sniegti pakalpojumi, nav darba attiecību. Profesionālā darbība ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
  Par saimniecisko darbību netiek uzskatīta darbu izpilde saskaņā ar darba līgumu, kurš noslēgts ar darba dēvēju. Turpretī, ja darbs tiek veikts saskaņā ar uzņēmuma līgumu, tad tā ir saimnieciskā darbība. Atbilstoši civillikumam ar darba līgumu viena puse uzņemas strādāt otrai par atlīdzību, savukārt ar uzņēmuma līgumu viena par noteiktu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm uzņemas veikt otrai kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai rīkot kādu pasākumu. Uzņēmuma līguma saistību mērķis ir noteikts rezultāts, nevis darbs vispār.
  Kā saimnieciskās darbības veicējai personai jāreģistrējas 30 dienu laikā pēc saimnieciskās darbības sākšanas. Persona reģistrējas dzīvesvietas VID teritoriālās iestādes nodaļā, aizpildot Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu. Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecību personai izsniedz 10 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas.
   Lai reģistrētos VID par saimnieciskās darbības veicēju, personai ir jāuzrāda pase un jāiesniedz:
    • pieteikuma veidlapa;
    • atkarībā no saimnieciskās darbības veida šādu dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu):
       • personas kas saņem autoratlīdzību, - dokumentu, kas apliecina autorapliecības saņemšanu;
       • zvērināts notārs - tieslietu ministrijas rīkojumu par zvērināta notāra iecelšanu vai tieslietu ministra paziņojumu par iekļaušanu zvērinātu notāru sarakstā;
       • zvērināts advokāts - Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izsniegtu apliecību;
       • zvērināts revidents - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu;
       • prakses ārsts - ārsta sertifikātu un ārsta prakses reģistrācijas apliecību, kuru izsniegusi Latvijas Ārstu biedrība, ārsta prakses telpu īres līgumu vai apliecinājumu par īpašuma tiesībām uz ārsta prakses telpām;
          prakses farmaceits, prakses veterinārārsts un prakses optometrists - dokumentu, kas apliecina tiesības sākt praksi;
       • zvērināts tiesu izpildītājs - dokumentu, kas apliecina iecelšanu amatā;
       • pārējie saimnieciskās darbības veicēji - citus dokumentus, kas apliecina saimniecisko darbību, piemēram, īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu, Valsts zemes dienesta izsniegtu licenci.

Individuālais komersants

Individuālais komersants (uzņēmums) ir pati vecākā, vienkāršāka un viena no izplatītākajām komercdarbības struktūrām. Viņš ir sava uzņēmuma organizētais, vadītājs un īpašnieks vienā personā, tāpēc viņam ir pilnīgas tiesības uz visiem komercdarbības ienākumiem, kā arī iespēja vienpersoniski pieņemt lēmumus.
Individuālajam komersantam ir pilna atbildība, tas nozīme, ka par savām saistībām viņš atbild ar visu savu mantu, tai skaitā ar savu personisko īpašumu. Uzņēmumi, kuri ir reģistrēti, kā individuālais komersants parasti ir mazi, pieder pie mazā biznesa kategorijas, kas darbojas tirdzniecības un pakalpojumu sfērā, kur nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi.
Personai, kura vēlas kļūt par individuālo komersantu, nav jāveic sarežģītas dibināšanas darbības kā tas, piemēram, ir kapitālsabiedrībām. Vienīgie dokumenti, kas jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā, ir pieteikums un kvīts par reģistrācijas valsts nodevas 20 latu apmērā samaksu un kvīts par publikācijas apmaksu 16 latu apmērā. Personas parakstu uz pieteikuma un rīcībspēju jāapliecina notariāli.

Statuss

Individuālais komersants ir fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību un kā komersants ierakstīta komercreģistrā.
Individuālais komersants savas darbības laikā radītos parādus atlīdzina ar visu sev piederošo mantu. Parādus atlīdzina arī ar to mantu, kuru neizmanto komercdarbībā. 

Kad ir jāreģistrējas? 

Komercreģistrā obligāti jāreģistrējas tad, ja:

• gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības būs vairāk kā 200 000 latu
  vai arī
• ja saimnieciskā darbība atbilst abām zemāk minētajām pazīmēm:
  - gada apgrozījums no saimnieciskās darbības būs vairāk kā 20 000 latu,
  - vienlaikus tiks nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki.

 Reģistrēties kā individuālais komersants var arī tad, ja darbība neatbilst iepriekš minētajām pazīmēm. 

Reģistrācijas kārtība 

Individuālos komersantus reģistrē Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz personas aizpildīto pieteikuma veidlapu un iesniegtajiem dokumentiem. 
Uzņēmumu reģistrs lēmumu par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā vai atteikumu izdarīt ierakstu pieņem 30 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Lēmumu Uzņēmumu reģistrs nosūta personai triju dienu laikā no tā pieņemšanas dienas. 
Veicot ierakstu komercreģistrā, personai tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kas vienlaikus ir nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecība.
Par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā personai jāmaksā valsts nodeva (Ls 20), kā arī jāsamaksā par publikāciju „Latvijas Vēstnesī” (Ls 16). Maksājumi jāveic pirms pieteikuma iesniegšanas jebkurā bankas iestādē. 

 

  Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

SIA ir vispopulārākā komersanta darbības forma Latvijā. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta kapitālsabiedrība, kuras daļas nevar būt publiskajā apgrozībā, taču viena no būtiskākajām priekšrocībām ir tā, ka tās dalībnieku atbildība ir ierobežota ar katra dalībnieka ieguldījuma apjomu sabiedrības pamatkapitālā.
Kapitālsabiedrību nevar nodibināt bez pamatkapitāla. Minimālais sabiedrības pamatkapitāla lielums ir 2 tūkst. Ls. Katram dalībniekam ir ieguldīta kapitāla vienība, kuru sauc par daļu. Šī daļa dalībniekam dod tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, peļņas sadalē, kā arī citas likumā paredzētās tiesības. Daļa nav dalāma un ir izteikta veselos latos.
Sabiedrības pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome ( ja tāda ir izveidota).
Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu; padomes locekļu ievēlēšana vai atsaukšana; gada pārskata un peļņa sadales apstiprināšana un citus lēmumus, tomēr vajag rēķināties ar to, ka dalībnieku sapulcei ir lemt tiesības, ja tajā piedalās dalībnieki, kuri pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā pamatkapitāla. Par peļņas sadali lemj dalībnieku sapulce, kura tiek sasaukta vismaz vienu reizi gadā, un lēmums ir pieņemts, ja par to nodotas vairāk par pusi no dalībnieku sapulcē pārstāvētām balsīm.
Valdes locekļus ievēl uz trim gadiem, tā sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi. Valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv sabiedrību.
Pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, pamatojoties tikai uz dalībnieku sapulces lēmumu.
  Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) reģistrēšana
Šodien var ļoti viegli piereģistrēt uzņēmumu, bet pēc autora domām, ja nav idejas, kā to naudu pelnīt, tad šādam uzņēmumam nav nekādas jēgas. Līdz ar to pirmais, kas ir nepieciešams, ir biznesa plāns, jo tā ir vienīgā garantija, ka bizness var izdoties.
Raugoties no juridiskā viedokļa, ir jāizdomā, kādu uzņēmējdarbības formu vajag izvēlēties, vai reģistrēties kā individuālam komersantam, vai varbūt tikai kā individuālā darba veicējam bez reģistrācijas komercreģistrā, vai arī dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tās ir trīs lielās izvēles, runājot par maziem uzņēmumiem. Lai arī pirmajā brīdī šķiet, ka vienkāršāk ir reģistrēties kā individuālajam komersantam, Latvijā ir tendence, ka cilvēki aizvien vairāk izvēlas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu. Tādā veidā mazinās risks - cilvēks biznesam nošķir daļu savas mantas, ar kuru viņš riskē, bet pārējais, kas viņam pieder - māja, dzīvoklis, zeme, ar to viņš neriskē. No riska viedokļa daudz prātīgāk ir dibināt tieši SIA. Populārākā uzņēmējdarbības forma Latvijā neapšaubāmi ir SIA - vairāk nekā 90% jauno uzņēmēju izvēlas šo formu - un autors piekrīt šai izvēlei.
SIA reģistrācijas gadījumā cilvēkam ir jāsagatavo dokumentācija un statūti. Lai to izdarītu, ir vairāki veidi: var iet pie juristiem, lai viņi palīdz, var nākt uz reģistru, jautāt, lai palīdz uzrakstīt (tas gan maksā naudu) un trešais ceļš,- izmantot Uzņēmumu reģistra interneta mājas lapas iespējas. Interneta mājas lapā ir pieejams gan visu iesniedzamo dokumentu uzskaitījums, gan šo dokumentu paraugi aizpildītā un neaizpildītā formā. Autors ar pārliecību var apgalvot, ka, lai sagatavotu uzņēmuma dibināšanai nepieciešamos dokumentus, nav nepieciešama juridiskā izglītība - to mierīgi var izdarīt pat vidusskolnieks. Ja SIA īpašniekam nav bijusi saskarsme ar šiem dokumentiem, pēc autora domām dažu stundu ilgs laiks aizpildīšanai ir pilnībā pietiekams. SIA reģistrācijas gadījumā ir jāapmaksā pamatkapitāls - vismaz divu tūkstošu latu apmērā, bet var paredzēt, ka līdz reģistrācijai obligāti tiek apmaksāti vismaz 50%. Ir divi veidi, kā to izdarīt - vai nu iet uz banku, atvērt pagaidu kontu, iemaksāt naudu un paņemt izziņu, vai ieguldīt mantisko ieguldījumu.
Tālākajā procesā visi dokumenti jāsniedz uz reģistrāciju. Paraksts uz reģistrācijas pieteikuma ir jāapliecina zvērināta notāra, bet, ja ir viens dibinātājs, tad ar visiem dokumentiem var nākt uz Uzņēmumu reģistru un tā darbinieki apliecinās parakstu. Iesniedzot dokumentus, ir jāsamaksā valsts nodeva- 100 lati, kā arī par publikāciju laikrakstā Latvijas Vēstnesis - 24lati. Paraksta apliecināšana maksā aptuveni piecus latus.
Saskaņā ar likumu dokumenti būs izskatīti trīs darbadienu laikā. Ja lēnām viss tiek darīts, tad var teikt, ka, ja autors pirmdien no rīta pieceļas ar domu, ka vajadzētu nodibināt savu SIA, tad piektdien viņš jau var svinēt uzņēmuma reģistrāciju.
Analizējot šo informāciju autors var secināt, ka uzņēmējdarbības uzsākšanai ir svarīgi šādi priekšnosacījumi:
Uzņēmējam skaidri jāformulē sava ideja un mērķis;
Jābūt reāliem naudas līdzekļu avotiem;
Izvēlieties darbības veidu, kurā ir visvairāk pieredzes un zināšanas;
Spēt sadarboties ar partneriem;
Prasme cīnīties ar neveiksmēm un ticiet saviem spēkiem.