-Tikai nesaki, ka neesi redzējis naudu. Pie tam Tu
vienreiz maksāji par mācībām skolā! Labāk pajautā vēl vienu reizi!
-Jā protams, - pasmaidīja Skolnieks(bija redzams, ka viņš
grib uzdot neparastu jautājumu). – Kas ir nauda pircēja maciņā?
-Bet tas ir ļoti
labs jautājums. – apstiprinoši pamāja ar galvu Skolotājs. – Pircēja maciņā
nauda… - viņš ieturēja pauzi, padomāja un pasmaidīja: - Jā, šinī gadījumā tā
vispār neko nenozīmē!
-Kā tad tā ? – izbrīnījās skolnieks, - mēs taču vienmēr
runājam par ienākumiem, aprēķinam izdevumus. Uzņēmumi, kuros nepievērš uzmanību
naudai, vienkārši izputēs!
-Tev taisnība, - teica Skolotājs, - bet mēs taču runājam
par naudu pircēju maciņos! Kamēr nauda atrodas pircēja maciņā, tikmēr tie ir
tikai papīrīši un metāla gabaliņi. Cilvēks var domāt, ko viņš iegādāsies, bet
tas – viņa galvā nevis maciņā! Pēc tam viņš iegādājās kaut ko, kas viņam šķiet
vērtīgāks nekā nauda kuru viņš atdod. Un jau tad, kad dodas mājās, viņš
priecājās par starpību, kuru ir ieguvis. Bet tā atkal nav nauda.
-Sanāk, ka nauda pati par sevi neko nenozīmē?
-Protams! – nosmējās Skolotājs. – Es taču teicu, nauda ir –
papīra vai metāla gabaliņi.
Nedrīkst teikt,
ka šis stāsts stipri atšķirās no mūsdienu priekšstata, par naudas funkcijām un
nozīmi. Interesanti ir tas, ka daudzās vietās, kur ir pieminēts šis stāsts, ir
atzīmēts, kā svarīgs.
