Kā zināms katrā bankā ir analītiķis(pat vairāki) kuri pēta ne tikai Latvijas iekšējo tirgu, bet arī pasaules tirgu tendenci un prognozē gaidāmās krīzes vai izaugsmes un novērtē situāciju kopsummā. Par uzpūstā finanšu burbuļa plīšanu, publiskajā telpā izskanējuši ļoti daudzi brīdinājumi, tikai neviens no tiem netika ņemts vērā. Tātad, ja pastāvēja šāda veida brīdinājumi, tad noteikti banku uzmanība pastiprināti tika piesaistīta šai iespējamai problēmai. Bankās strādājošo finansu analītiķu galvenais uzdevums ir tirgus stāvokļa analīze it sevišķi krīzes iespējamības analīze. Kurš labāk saprot finanšu krīzes tuvošanos, patērētājs kuram nav saprašanas par finansu  notikumiem(jo nav tādas izglītības), vai bankā strādājošam finansistam(ar attiecīgu izglītību). Tātad  šeit viennozīmīgi var teikt bankas zināja, vai gaidīja tuvojošos krīzi. Analītiķi veica aprēķinus kas saistīti ar varbūtējo krīzes iestāšanos un līdz ar to apzinājās lielākā vai mazākā mērā par gaidāmajām sekām, bet tik un tā tika izsniegti kredīti pa labi un pa kreisi. Iemesls, bankas ne ar ko neriskē, Ja arī kredītu ņēmējs nespēj atmaksāt kredītu, tik un tā šī nauda tiks nopelnīta, jo mājoklis tiks atņemts un pārdots kādam citam par mazāku vērtību un neiegūtā peļņa tiek piedzīta no kredītņēmēja, neskatoties, ka īpašuma vairs nav. Diezgan strīdīga tēma sanāk. Bankas zinot, ka būs krīze izsniedza kredītus cilvēkiem, kas neko nesaprot, lai uz viņu nesaprašanas rēķina iedzīvotos peļņā. Vai ir kāds kredītņēmējs, kuru banka brīdināja, par iespējamo krīzi? Domāju, ka tādu nav. Ja aizbrauc uz autoservisu remontēt automašīnu un par remontu piestāda rēķinu par tām lietām kuras nav darītas tikai tāpēc, ka no tehnikas nav saprašana tā ir krāp niecība. Tātad kredīta ņēmējs nesaprot neko par krīzes tuvošanos un nespēs atdot kredītu, bet banka to zinot, apzinoties (jo ir speciālisti, kas to saprot) izsniedz kredītus. Tātad lielā mērā pastāv iespēja par ļaunprātīgu nodarījumu lielos apmēros.

Kā piemērs. Strādājat celtniecības nozarē un pelnījāt lielu naudu, tātad varējāt atļauties kredītu. Nu dzirdējāt, ka draud krīze, kaut kāda pārkaršana. Jūs taču esat celtnieks un zināt, kā jāmūrē, nevis kas tur tirgū uzkarst. Tā kā alga liela ejat uz banku, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei. Banka norīkoja vērtētāju, tātad speciālistu, kurš novērtēja īpašumu. Bankas finansists izvērtē tirgus pārkaršanas un iespējamās krīzes varbūtību, jo tas ir viņa darbs un arī ir izskanējuši brīdinājumi. Bankā ir arī kredīta speciālists, kurš izvērtē vai Jūs būsiet spējīgs ar saviem ienākumiem segt kredītu. Tātad, trīs speciālisti lemj par kredīta piešķiršanu. Tā ir vienkāršota shēma. Un lēmēji izlemj par kredīta piešķiršanu.

Apskatīsim varbūtējos scenārijus kāpēc lai nedotu kredītu. Jūsu ienākumi uz kredīta ņemšanas brīža atbilst iespējai atmaksāt kredītu pluss iemaksājat pirmo iemaksu. Ko iegūst banka, ja pēc gada Jūs zaudējat darbu un nespējat atmaksāt kredītu? Banka iegūst mājokli, pirmo iemaksu, daļu no ieguldītās summas, jo Jūs maksājāt kredītu veselu gadu, kamēr bija darbs. Banka iegūto īpašumu pārdod citam pircējam par mazāku summu un atgūst daļu no ieguldītās naudas. Neatgūto kredīta daļu banka piedzen no jums. Tātad bankai zaudējumi nav, ir tikai peļņa. Tātad būs krīze vai nebūs krīze bankai ir gluži pie vienas vietas, jo savu peļņu banka gūs šā vai tā. Jo parādu saistības izbeidzas tikai tanī gadījumā, kad Jūs tiekat ielikts koka kastē kurai uzliek vāku un aprok. Tātad bankai nav iemesla uztraukties par krīzi, jo jebkurā gadījumā banka savu daļu atgūs atpakaļ. Ja vien netaisieties uz smilšu kalniņu, bet šinī gadījumā jums kredīts netiktu piešķirts. Tātad pēc pāris gadiem beidzas krīze, Jūs atrodat darbu un banka ir klāt, kā likts ar pieprasījumu pēc parāda un vēl soda procentiem par kavējumiem. Bet varbūt der padomāt? Ne jau banka ir cietusī, bet gan Jūs. Jūs iemaksājāt pirmo iemaksu, samaksājāt par vērtētāju (kuru piešķīra banka) un Jūs sākat atmaksāt kredītu. Tātad Jūs iztērējat naudu un no jums vēl pieprasa starpības un procentus par to, kā jums nav. Vai nesanāk tā, ka banka ar savu bezatbildīgo, bet varbūt ļaunprātīgo rīcību (zinot par krīzes sekām) ir nodarījusi jums materiālos zaudējumus? Jo banka ar saviem speciālistiem izvērtēja un piešķīra šo kredītu. Kā Jums šķiet, vai nevajadzētu bankām atmaksāt izkrāpto?